
✌️
Čau, mans vārds ir
Jānis Jēkabsons
Esmu grafikas dizainers* ar vairāk kā 15 gadu pieredzi reklāmas un dizaina nozarē.
Augstu vērtēju darbu ar detaļām un struktūrām. Man patīk dizaina sistēmas un dati, tāpēc esmu ticis raksturots arī kā loģisks dizainers.
Ikdienā strādāju reklāmas un dizaina aģentūrā BASELINE, kurai esmu līdzīpašnieks.
*Skatīt grafiskais dizaineris
Mans stāsts
Iespējams šis stāsts ir patiess.
Un stāsts nav tikai par grafikas dizainu.
Šis ieraksts varbūt ir papildināts arī ar atslēgas frāzēm, lai testētu un uzlabotu SEO. Būtu pievienojis arī kādu dad joke, taču tas varētu būt blogam neatbilstošā tonī.
Kā arī var gadīties, ka blogs ir nepārtraukti nepabeigtā stadijā – pēdējā laikā cenšos pieturēties pie frāzes:
better done than perfect
Pretējā gadījumā iesākto un pierakstīto ideju sarakstam vairs nav iespējams tikt līdz beigām ar pāris scrolliem. Jāsāk dzēst vai atzīmēt kā izdarītas. Un nedrīkst pievienot jaunas.
Kā arī – man nebija laiks uzrakstīt īsu stāstu, tāpēc tā vietā uzrakstīju garu. Šis ir tikai un vienīgi mans citāts, un līdzība ar Marka Tvena teikto nav saskatāma.

Saturs
- Grafikas dizainers? Kas?
- Kāpēc grafikas dizains?
- PC spēles
- Mūzika
- Bencis un underground scēna
- Bass un grupas
- Studijas
- Darba pieredze reklāmā
- Bez dizaina balvām
- Eksperimenti, idejas un to testēšana
- Dabā un kustībā
- Vai miegs ir overrated
Grafikas dizainers? Kas?
Esmu tilts starp klientu un auditoriju. Es savienoju punktus, lai vēstījums no A nonāk pie B. Vēstījums var būt logo, plakāts, mājas lapa vai kāds cits risinājums, kas atrisina problēmu vai sniedz atbildi jautājumam.
Atbilstošs un paskaidrojošs ir citāts no seriāla Ozark:
I’m not paying you to find me more problems. I’m paying you to solve them before I even know they exist.
Kāpēc grafikas dizains?
Īsā atbilde – hokejs un metāls.
Neatceros, ka būtu sapņojis kļūt par astronautu vai šerifu. Vasarās patika spārdīt bumbu, ziemā – ar hokeja nūjas formā nolauztu zaru trenkājām ledusgabalus uz aizsaluša dīķa, imitējot hokeju.
Un tad notika pirmais dators. Pirms tam skolā garāmejot biju redzējis tikai zaļas DOS kodu rindas, kur kāds izredzētais vecāko klašu skolēns it kā centās kaut ko zīmēt divkrāsu pikseļos.
Liels paldies vecākiem, kuri par toreiz milzīgu naudas daudzumu iegādājās pirmo datoru, lai mēs ar māsu apgūtu tuvākajā nākotnē vitāli nepieciešamās prasmes – kā uzlikt nelegālās programmas un spēlītes.
Patiesībā sākumā pie mums brauca čalis, sauksim viņu par Arni, kurš sakomplektēja un vēlāk arī periodiski atjaunināja gan programmatūru, gan dzelžus.
Kāpēc šis posms ir nozīmīgs? Jo tas aizveda pie spēlēm, kuras bija impulss aizdomāties par to, kā tās top, kā tiek veidoti disku vāciņi un uz tiem redzamie logotipi.

PC spēles
Hokejs
Neatceros, vai tieši hokejs bija pirmā uzinstalētā spēle, taču joprojām galvā skan NHL’99 intro soundtrack un frāze – EA sports: It’s in the game.
Vienā no NHL video spēlēm bija iespēja veidot savu komandu. Tātad bija jāizveido sporta formas dizains, atlasot krāsas un izvēloties no piedāvātajiem piegriežņu paraugiem. Kā arī bija jāizdomā nosaukums un jāpievieno logotips.
Pirmos logo zīmēju MsPaint’95 kā pixel art, nemaz to neapzinoties. Jo pieeja internetam, protams, man nebija.

AoE, Lula, Airline Tycoon un citas
Tika spēlētas arī citas spēles, arī ar ļoti apšaubāmu saturu kā Lula. Joprojām nezināmu iemeslu, kāpēc tās atradās ģimenes datorā, taču pirmo ieskatu biznesa veidošanā ieguvu caur savādu prizmu.
Ļoti liels laiks tika veltīts stratēģijas spēlēm kā Age Of Empires. Arī pirmā saskarsme ar aviokompānijām spēlē Airline Tycoon un nelegālas degvielas iegādāšanos no tuvo austrumu kunga, kurš sarunu uzsāka ar aptuvenu frāzi As-salamu alaykum, how is the kerosene business?
Vēlāk bija arī DOOM un daudzas citas kā SIMS, Need For Speed, Football Manager un Prehistorik 2. Tiekot ciemos pie jaudīgāka PC, tika spēlēti arī pirmie GTA.
Bet stāsts par dizainu turpinājās pie Viper Racing, kur varēja nokrāsot savu virtuālo Dodge auto.

Mūzika
Tā kā esmu gana sens un dzīvojis laikos, kad mūziku bija ne tikai jāmeklē, bet arī jāpērk ārpus mājām. Albumu vāciņu noformējumi bija kaut kas īpašs, jo nereti tie atšķīrās no orģināliem un bija pārdevēja interpretācija.
Tā kā dzīvoju bez kabeļtelevīzijas, tad, ciemojoties pie krustvecākiem, pirmais WOW bija Eminem video klips.
Vēlāk, ja nemaldos sestajā klasē, bija the Prodigy ēra ar tirgū iegādātām Adidas side button track pants, par kuru vilkšanu ikdienā uz skolu vecāki nebija sajūsmā.
Bija arī Nirvana Nevermind krekls, kuram nezināmu iemeslu vadīts nolēmu nokasīt puisīša mantību. Kā rezultātā krekla uzdruka līdzinājās Mr. Bean filmā redzamajai Whistler’s Mother gleznai pēc “atjaunošanas”.
Mūzika bija nemanāmi kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Un arī veidojot šo sadaļu, tumbās nav klusums.
Bencis un underground scēna
Pārcelšanās uz Cēsīm pavēra durvis arī koncertu apmeklēšanai un paplašināja mūzikas horizontus. Ja lēnām pasaulē atzīts smagais jau bija iedzīvojies CD maciņā, tad tādi pasākumi kā Plastilīna butaforija vai Dzīvot šodienai, neaizmirstot par rītdienu un koncerti bencī iepazīstināja ar punk/hardcore skatuvi.
Biju sajūsmā ne tikai par koncertu atmosfēru un mūziku, bet arī par skrejlapām, plakātiem un grupu DIY merch.

Bass un grupas
Koncertus apmeklēt bija aizraujoši, taču pats arī gribēju spēlēt un vidusskolas beigās sāku apgūt basģitāru pašmācības ceļā. Sameklēju arī skolotāju, kurš zināms kā Muravejs (Aleksandrs Sircovs).
Apguvis tehnikas pamatus un sākot studēt Rīgā, nāca piedāvājums pievienoties death metal grupai Mutilate Myself.
Vēlāk spēlēju death metal Gatling, grindcore Seborrhea, metal Apātija, doom metal Frailty, hc/punk Kastete un blackened hardcore Nekad.
Šobrīd esmu uz pauzes.
Lielākais ieguvums no skatuves ir daudzie paziņas un draugi. Kad senos laikos apmeklēju in.stora vai Saving Daylight Remains koncertus, nespēju iedomāties, ka kādreiz būs iespēja spēlēt kopā ar Janci un Raiti vienā grupā un ierakstīt albumu. Vai ar CHC doties kopīgā braucienā uz festivāliem.

Studijas
Vidusskolas sākumā jau dzīvoju ar domu, ka studēšu grafikas dizainu. Vēl apsvēru arī arhitektus, taču apzinājos, ka esmu pārāk slinks un bez atbilstošām background zināšanām, kas ļautu paveikt iestājpārbaudījumus.
Datordizains bija samērā svaigs termins, tātad arī augstskolu piedāvājums nebija plašs. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) kā variantu neizskatīju neatminamu iemeslu dēļ, taču nejauši tiku iepazīstināts ar Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas Augstskolu (SPPA), kurā otro gadu bija akreditēta datordizaina programma.
Skola bija jauna un nezināma, taču starp pasniedzējiem bija arī zināmi vārdi kā Jānis Milbrets vai Rolands Gross, kurš pasniedza arī LMA. Iesniedzu dokumentus un devos uz banku pēc kredīta, ko maksāt turpmākos gadus.
Darba pieredze reklāmā
Otrajā studiju gadā tika izmantota iespēja pieteikties uz izvēlētās nozares vakanci EXCELSIO Reklāmas Centrā, kur pamatuzdevums bija domāt idejas un veidot piedāvājumus uzņēmumu prezentreklāmai.
Pēc tam turpināju kā maketētājs nelielā tipogrāfijas un zīmogu uzņēmumā, kur mans drukas failu sagatavošanas mentors bija Klāvs Veinbahs. Apguvu dažādas tehniskās lietas, kas saistītas ar tipogrāfijām un ražošanas procesiem.
Tālāk tikai dziļāk reklāmas projektos un jaunos freelance izaicinājumos, kur nenobijos teikt JĀ, pat ja vēl nezināju, kā tehniski vai idejiski risināms uzdevums.
Sākumā uzņēmos visus darbus, katru piedāvāto freelance projektu, lai tikai izdzīvotu un attīstītos. Liela daļa šo darbu bija slikti vai ar bēdīgu rezultātu, taču tā bija daļa no procesa, kurš ir neizbēgams. Joprojām gadās projekti, kuri neizdodas dažādu iemeslu dēļ – ne visi ir mani klienti un ne visiem esmu atbilstošais dizainers.
Uzskatu, ka izdarīt var visu, tikai jābūt atbilstošai komandai, finansēm un termiņiem.
Detalizētāka informācija manā LinkedIn profilā.

Bez dizaina balvām
Es neesmu cilvēks, kurš tiecas pēc balvām vai piekarināmām birkām kā apbalvots dizainers vai head of design. Tāpat kā nekad neesmu bijis atbilstošs darbam lielās korporācijās. Vismaz vienmēr esmu dzīvojis ar tādu domu.
Taču laiki mainās, un arī mēs maināmies tiem līdzi, tāpēc kādreiz šeit varētu būt ieraksts “Latvijas Dizaina gada balva 2085” ieguvējs.
Eksperimenti, idejas un to testēšana
Ideju testēšana un realizēšana ir solis ārpus ierastā ikdienas darba. Kā arī iespēja iegūt zināšanas, kas var noderēt turmākajās sadarbībās. Ne katra ideja vai hobijs ir bizness, taču nepieciešams arī vienkārši just to have fun.
Interneta veikala ENTROO izveide sākotnēji bija kā iepazīšanās ar Shopify platformu un print-on-demand nodrošinātāja Printful izpēte. Vēlāk – lai iemācītos pieslēgt Google Analytics un Search Console. Tad apgūtu WooCommerce. Veikals ir palicis kā treniņlaukums, kas tiek transformēts, jo mainās uzstādījumi, mērķi un platformas.

Dabā un kustībā
Kopš bērnības vienmēr esmu bijis kustībā. Un to turpinu piekopt arī ikdienā.
Iedvesma un idejas bieži vien tiek ķertas esot ceļā – ar velo vai pastaigās, klausoties mūziku vai podkāstus. Apkārtējā telpa reizēm tiek neapzināti izslēgta, lai pazustu domās.
Ikdienu pavadu Rīgā, taču izmantoju katru izdevību doties dabā, kas mani uzlādē. Nesen uzdūros Forrest Mankins foršām pārdomām par atrašanos vienatnē ar domām dabā:
Kas ir overrated?
MIEGS IR OVERRATED ir frāze, kas radusies pirms vairākiem gadiem, strādājot pilnas slodzes darbu un, vakarā atgriežoties mājās, lai naktī strādātu pie freelance projektiem un savām radošajām idejām.
Lai gan manas domas un uzskati par miega nozīmīgumu ir mainījušies, nosaukums ir palicis kā apzīmējums idejām, kas neļauj vakaros iemigt.

Man tuvi projekti, kas aizrauj un neļauj iemigt, ir mūzikas albumu vāciņi, grupu merch kā krekli un hoodies, koncertu plakāti vai grupu logo dizains, kurus īstenoju zem vārda OVERRATED JEKABSONS.
Ir ideja, kas tev