Lasīšanas laiks:
Saturs:
Jau krietnu laika sprīdi manā telefonā nav Twitter aplikācijas un arī Twitter interneta vietni neapmeklēju. Kontu neesmu dzēsis, jo tajā ir gana daudz piefiksētu domu un daļa no attiecīgā posma vēstures.
Profils paliks līdzīgi kā canva plauktā, ko pirms pāris gadiem man uzdāvināja māsa. Šī canva ir ar roku rakstīta daļa no atmiņu sienas.
Sajūtas
Lieliskas.
Protams, ka sākumā roka sniedzās pēc telefona un “jaunākajām ziņām”. Bija arī FOMO sajūtas, jo bija ierasts, ka par visu esmu lietas kursā. Taču šobrīd tikai retos mirkļos iedomājos par Twitter.
Atzīšos, ka sākumā periodiski un neizskaidrojami pietrūka Twitter vienmēr esošā drāma un cepieni. Taču, cik ātri tie sākas, tāpat tie tiek aizmirsti – visi dodas pie nākamā hot topic.
Attiecību vēsture
Pēdējos gados biju klusais lasītājs un galvenokārt Twitter izmantoju kā ziņu avotu. Pāris liked tweeti un aizvien mazāk rakstīju pats.
Platformā reģistrējos 2009. gada novembrī, kad pāris reklāmas aģentūras kolēģu jau bija iedzīvojušies, veidojot saldējuma Pols kampaņu.
Es biju Twitter fans, taču crypto un trumpa politiskā draza, ko virza elona algoritms, manī vairoja nepatiku. Tieši tāpat kā Facebook, kur lentā ir viens vai divi draugu ieraksti starp neskaitāmiem ieteiktiem un man neaktuāliem rakstiem vai reklāmām. Facebook aplikācija jau sen nedzīvo manā telefonā un pienāca arī Twitter kārta. Attālinos aizvien tālāk un tālāk kā no degošu riepu ugunskura.
Mīnusi un pārdomas
Mani nesasniedz aktuālie pasākumi un koncerti. Un pasaules jaunumi un ziņas paslīd garām nepamanīti. Taču vai tas ir mīnuss?
Nature.com ir atrodams Felix Cheung raksts (protams, neesmu lasījis), ka Twitter pazemina labsajūtu, izraisa viedokļu polarizāciju, uzdzen niknumu. Pētījums uzrāda, ka tikai 30 min Twitter lietošanas rada virkni negatīvu efektu, taču ir arī pozitīvais – piederības sajūta.
Twitter aplikācijas izdzēšana lika man saprast, cik man šis medijs ir nenozīmīgs.
Alternatīvas
Gribēju izmēģināt un reģistrējos arī Mastodon, taču neiedzīvojos.
Pieslēdzos arī Threads, bet tā arī nesāku rakstīt savā personīgajā profilā.
Toties ar OVERRATED profilu pierakstu pārdomās par dizainu un citām brīža aktualitātēm. Šo profilu esmu nodalījis no personīgā un turu tikai dizaina/mākslas/reklāmas nozares burbulī.
Secinājumi
Man patika Neil Patel ideja testēt ierakstus Twitter un tālāk novirzīt uz citām platformām, izvērtējot potenciālo ierakstu ar augstāko reach. Varbūt kādreiz šādu stratēģiju varēs pārbaudīt arī threados, taču ar manis radītā satura daudzumu nav ko testēt. Kā arī paredzēt, kāda būs Twitter nākotne un vai Twitter ies MySpace pēdās, ir vēl pāragri.
Lai rastos vēlme atgriezties platformā, Twitter jāpadara par vietu, kas to padarīja tik vilinošu sākumā — neapdomāti mirkļa teksti un kodolīgas domas, bez konkrētu personu vai grupu prioritizētas ierakstu attēlošanas feedā. Un mazāk dusmu.
Utopija.
P.S. Šo bloga rakstu iesāku veidot 2024. gada 13. martā un joprojām neesmu atgriezies pie Twitter. Kā arī banoto aplikāciju sarakstam ir pievienots TikTok, kuram uzlikts ScreenTime ierobežojums 10 minūtes dienā. Kā rezultātā aplikāciju neizmantoju gandrīz nemaz – tikai tik, cik draugi dalās un iesūta kādus video.
Ir ideja, kas tev
Leave a Reply