Vai es sevi uzskatu par “AI Fluent” jeb brīvi runājošu mākslīgā intelekta (MI) valodā?
Nē.
Pagaidām es neesmu uzbūvējis nevienu MI aģentu. Mana “automatizācijas” virsotne šobrīd ir iestatījums telefonā, lai vakarā iPhone ekrāns automātiski pārslēgtos uz sarkano spektru (līdzīgi kā Apple Watch Ultra), lai tumsā “nespiestu” acīs. Un, protams, dažādas Actions sagataves Photoshop un Illustrator, lai paātrinātu, piemēram, attēlu optimizēšanu un saglabāšanu web videi. Jā, tas ir primitīvi, bet tas strādā un pilda uzdoto funkciju. Un automatizācijas jau nemaz nebūtu korekti uzskatīt par MI.
Esam sadarbojušies ar Jāni Kreili un Hyperscan komandu, kuri būvē MI aģentus un paši savu mājaslapu veidojuši gandrīz tikai ar MI palīdzību. Viņi ir profesionāļi, kas būvē sarežģītas sistēmas, taču es esmu MI lietotājs, kurš testē MI rīkus, optimizē savus ikdienas uzdevumus un ģenerē stulbas bildītes.
Starp citu, ja vēlaties nevis tikai “lietot”, bet iemācīties būvēt automatizācijas procesu līmenī – Jānis Kreilis ir pasniedzējs AI akadēmijā un RBS LIFT programmā. Tur to var apgūt ar 100% Valsts atbalstu. Iesaku izmantot šo iespēju, kamēr tā ir, līdzīgi kā uzņēmumi izmanto LIAA atbalstu digitalizācijai un mājaslapu izstrādei.
Es neesmu MI tehnoloģijas fanāts un sludinātājs. Taču iespējams, ka ši pozīcija ir mana priekšrocība. Es esmu praktiķis, kuram dienas beigās ir jānodod kvalitatīvs darbs klientam. Un bieži vien MI šajā procesā ir nevis raķešdegviela, bet gan bremze.
Hype vs. realitāte: no crypto burbuļa līdz MI kā “brīnumlīdzeklim”
2024. gadā ar kolēģiem apmeklējām biznesa tehnoloģiju izstādi un konferenci RIGA COMM. Dažās prezentācijās MI tika pasniegts kā universāls risinājums visām problēmām – “Tev vajag tikai abonementu, un viss notiks!”, “Ieliec mājaslapā MI čatbotu, un pārdošanas apjomi kāps!”. Mēs ar kolēģi neizpratnē šūpojām galvas.
Man bija spēcīga deja vu sajūta. Līdzīgi kā ar kriptovalūtu (crypto) burbuli. Toreiz “eksperti” stāstīja, ka parastā nauda izzudīs un visi, kuri nopirks Bitcoin, kļūs bagāti. Realitāte? Lielākā daļa pazaudēja naudu. Vienīgie, kuri stabili pelnīja, bija “kursu pārdevēji” un “lāpstu tirgotāji”.
Ar mākslīgo intelektu šobrīd notiek līdzīgi. Tiek postulēts absurds, ka “tev nekas nav jādara, MI izdarīs tavā vietā”. Pārdevēji tirgo ilūziju, pilnībā ignorējot to, cik milzīgu darbu, datu sakārtošanu un testēšanu prasa tiešām kvalitatīva, lietotājam noderīga čata ieviešana.
Šī “novienkāršošanas sērga” ir bīstama. Lielā sajūsmā ignorēsi faktu, ka MI tev ir uzģenerējis skaisti noformētu muļķību.
Datu konfidencialitāte un apmācība
Lielākā daļa publiski pieejamo bezmaksas MI rīku (un pēc noklusējuma arī daļa patērētāju līmeņa maksas abonementu) saglabā tiesības izmantot lietotāju ievadītos datus modeļu turpmākai apmācībai (model training). Ievadot sistēmā uzņēmuma iekšējo informāciju, klientu datus vai nepublicētu kodu bez atbilstošiem privātuma iestatījumiem, pastāv risks, ka šī informācija kļūst par daļu no globālā datu kopuma. Korporatīvā līmeņa datu drošība (piemēram, SOC2 atbilstība un garantija, ka dati netiek izmantoti apmācībai) parasti ir pieejama tikai biznesa (Team/Enterprise) plānos.
Ko nozīmē MI “maksas versija”?
Pāreja uz maksas abonementu negarantē, ka saturs automātiski kļūs “labāks”, taču tā nodrošina tehnoloģiskās priekšrocības, kas ir kritiskas profesionālam darbam:
- Modeļa veiktspēja: Piekļuve visjaunākajiem modeļiem (piemēram, GPT-4 vai Claude 3.5 Sonnet), kuriem ir augstākas spriestspējas un loģikas spējas nekā optimizētajiem “lite” modeļiem.
- Konteksta apjoms: Iespēja apstrādāt ievērojami lielāku informācijas apjomu vienā reizē (piemēram, analizēt garus PDF dokumentus vai plašas datu tabulas), ko ierobežo bezmaksas versiju “tokenu” limits.
- Funkcionalitāte: Pieeja specializētiem rīkiem, piemēram, failu augšupielādei, datu analīzei, attēlu ģenerēšanai (DALL-E) un pielāgotu asistentu (GPTs) veidošanai.
Secinājums ir vienkāršs: profesionālai MI izmantošanai ir nepieciešams budžets. Efektīvs “rīku komplekts” (teksts, attēli, audio) speciālistam mūsdienās izmaksā no 50 līdz 150 eiro mēnesī, neskaitot Adobe CC paku, kas izmaksās strauji tuvojas jau 100€ mēnesī.
MI balss: ietaupīti eiro, bet drauds drošībai
Kamēr vizuālais MI dažreiz zīmē dīvainus pirkstus, audio MI ir sasniedzis gandrīz reālisma līmeni.
Gaišā puse: Mēs to redzam (un dzirdam) savā ikdienā. Mazbudžeta audio reklāmām vai drīzāk sociālo mediju ātrpatēriņa saturam vairs nav jāmeklē balss aktieri un jāīrē studija. Ja klientam “vajag vakar” un budžets ir “nav”, MI ģenerēta balss ir atbilstošs rīks. Tas ir ātrs, lēts un pietiekami kvalitatīvs, lai liela daļa klausītāju nepamanītu atšķirību.
Tumšā puse: Taču šī pati tehnoloģija ir kļuvusi par ieroci. Lai noklonētu cilvēka balsi, krāpniekiem pietiek ar dažu sekunžu audio fragmentu no sociālajiem tīkliem. Tas ir radījis jaunu krāpniecības vilni, kas bieži mērķēta uz senioriem. Zvans no viltus mazdēla, kurš iekļuvis nelaimē, tagad skan tieši tāpat kā īstais mazdēls.
Tā ir MI dubultā daba – ar vienu roku tas ietaupa uzņēmuma naudu, ar otru – rada jaunus riskus. Satura veidotājiem un arī patērētājiem ir jāapzinās abi.
10+ stundas vienam bloga rakstam: MI mīts par laika taupīšanu
Mārketinga guru Neil Patel 2025. gada janvārī publicēja datus, kas precīzi atspoguļo arī manu realitāti: lai gan 2023. gadā, parādoties AI, satura radīšanas laiks nokritās, tagad tas atkal kāpj. Mārketinga speciālisti ir sapratuši – lai saturs rankotos Google un, galvenais, būtu lasāms cilvēkiem, tajā ir jāiegulda milzīgs cilvēka darbs.
Esmu skrupulozs laika uzskaitē, izmantoju Scoro. Pat ar MI palīdzību mani pēdējie bloga raksti prasīja vairāk nekā divas darba dienas. Melnraksts, labošana, formatēšana, pārrakstīšana manā stilā, iekšējo saišu salikšana, attēlu izveide, apstrāde un pielāgošana interneta vides prasībām.
Kāpēc tik ilgi? Google EEAT faktors
Kāpēc es neizvēlos vieglāko ceļu un nedodu uzdevumu ChatGPT uzrakstīt rakstu, ko tas var paveikt ātrāk kā 3 minūtēs? Atbilde daļēji slēpjas Google prasībās, ko sauc par EEAT (Experience, Expertise, Authoritativeness, Trustworthiness). Ko es tulkotu šādi:
- Pieredze
- Kompetence
- Autoritāte
- Uzticamība
MI var simulēt kompetenci (faktus), bet tas nespēj radīt Pieredzi un Uzticamību. Lai Google un lasītāji uztvertu manu saturu nopietni, man tajā jāieliek sava personīgā pieredze. “Pliks” ģenerēts teksts ir tikai vēl viens ķieģelis Dead Internet Theory mūrī – bezvērtīgs troksnis un lieki izšķērdēti resursi, lai sašķobītu nākotnes būvi.
Kur MI ir neprecīzs?
Ir brīži, kad MI ļoti pieviļ, jo tam trūkst satura vai kultūras konteksta un cilvēcības.
“AI ir āmurs”
Lielisks piemērs ir šīs publikācijas virsraksta tapšana. Kad jautāju pēc ieteikumiem virsrakstiem (H1), viens no MI piedāvātajiem variantiem bija “AI ir āmurs, nevis arhitekts” (domājot – instruments). Bet MI neizvērtēja, ka latviešu slengā “būt āmuram” nozīmē būt neapķērīgam muļķim. Virsraksts “AI ir āmurs” Latvijas auditorijai varētu izklausīties jokaini, un mans mērķis nav nonivelēt MI.
Emocijas un detaļas
Tikko veidoju logo, kur klients vēlējās ilustrāciju, kurā attēlots viņa tēvs kopā ar cidoniju maisiem piekabē. Klients bija mēģinājis to ģenerēt ar MI – rezultāts bija bezdvēselisks un neprecīzs, jo bija jāizmanto konkrēta persona un skaidri definēti elementi. Paraugam izmantoju fotogrāfiju un zīmēju logo manuāli. Ir lietas, ko pagaidām nevar “nobrīfot” robotam. Un nevajag.
MI halucinācijas
Reiz lūdzu ChatGPT izveidot transkriptu konkrētam YouTube video. Saņēmu tekstu un sapratu, ka tas ir pilnībā izdomāts. MI nevarēja piekļūt norādītajam video, tāpēc centās uzminēt saturu pēc nosaukuma un līdzīgiem video aprakstiem. Bet bēdīgākais, ka par halucinācijām nebrīdina, bet atzīst tikai brīdī, kad tiek uzdots konkrēts jautājums par satura neatbilstību.
MI ikdienas darbos
Mākslīgais intelekts atvieglo gandrīz katru manu darba dienu, un daži procesi jau tiek uztverti pašsaprotami:
- Photoshop Generative Fill: ja klients atsūta vertikālu bildi, bet banerim vajag horizontālu – MI “piezīmē” malas. Tas nav mākslas darbs, bet tehnisks ielāps, kas man ietaupa stundas, ko iepriekš būtu veltījis kopēšanai, klonēšanai un detaļu piezīmēšanai manuāli. Ieguvējs ir arī klients, kurš pie rezultāta tiek ātrāk.
- MI kā redaktors: es iemetu savu domu plūsmu un dodu uzdevumu strukturēt un rediģēt tekstu. MI ir tikai mans asistents – satura kontrole ir manās rokās.
- Mājaslapu struktūras karkass (wireframe): kolēģi izmanto MI, lai ģenerētu mājaslapas pirmās skices, lai ātrāk tiktu pie vizuālā “melnraksta” un diskusijas ar klientu.
Arī James Barnard īsi paskaidro, ka ne viss MI ir jāmet nīstākās zupas katlā:
No špikeriem līdz “Rubber Ducking”
Ja gāji skolā tik sen kā es un špikerus rakstīji ar roku, tu atpazīsi šo sajūtu. Bieži vien špikerus nemaz nevajadzēja izmantot, jo, mēģinot saspiest visu vielu uz mazas lapiņas, tu informāciju strukturēji un netīšām iemācījies. Ar MI ir identiski.
Formulējot promtu, tu esi spiests definēt problēmu. Programmētāji to sauc par “Rubber Ducking” – tu stāsti kodu gumijas pīlei, un procesā pats atrodi kļūdu. MI čats bieži vien ir šī “digitālā pīle”. Tu sāc rakstīt uzdevumu, centies to maksimāli precīzi noformulēt (lai robots nesarunā muļķības), un pēkšņi atbilde atnāk pati – vēl pirms nospiests ‘Enter’.
Tālākais process – MI ģenerētais melnraksts vai outline – vairs kalpo tikai kā virziena apstiprinājums vai “launchpad” izpildei. Tas nav par to, ka MI izdara darbu tavā vietā; tas ir par to, ka MI piespiež tevi domāt strukturēti.
MI nogurums, Adobe Acrobat MI absurds un Shutterstock efekts
Mēs dzīvojam laikmetā, ko gribās dēvēt par AI Fatigue jeb nogurumu no MI. Katrā programmā tagad ir “maģiskā poga”.
Viskaitinošākais piemērs ir Adobe Acrobat. Es gribu tikai atvērt PDF, bet man uzmācas MI asistentu logi. Es un mani kolēģi jau esam jokojuši – mēs būtu gatavi maksāt papildus abonementu, lai atslēgtu MI funkcijas noteiktos rīkos.
Vēl nesen man burti “AI” asociējās tikai ar Adobe Illustrator faila paplašinājumu (.ai). Tagad šis akronīms ir nolaupīts. No profesionāla dizaina rīka tas kļuvis par sinonīmu “brīnumlīdzeklim”.
Ģenerētajam saturam bieži vien piemīt specifiska “plastmasas” pēcgarša. Bet vēl precīzāks apzīmējums nāk no filmas The Hangover, kad līgavas tēvs nosauca Stjū par ‘Khao’ – mīkstiem, baltiem rīsiem remdenā ūdenī? Tieši tāds risks pastāv, pārlieku paļaujoties uz MI – risks kļūt par “Khao”. Tas nav nekas briesmīgs, tas nav indīgs. Tas vienkārši ir… nekāds. Bez garšas, bez asuma un pilnībā aizmirstams brīdī, kad esat to patērējis.
Daudzi uzņēmumi savās zīmola vadlīnijās (CVI – Corporate Visual Identity) norāda: “Neizmantot Shutterstock vai citu attēlu banku attēlus”. Un es domāju, ka mēs tuvojamies brīdim, kad CVI parādīsies jauns punkts: “Aizliegts izmantot neapstrādātu MI saturu”.
Procesam ir nozīme
Datori un MI mūs mēģina “izmest” no radīšanas procesa. Tie piedāvā rezultātu bez ceļojuma. Bet tieši ceļojumā – tajā ķēpīgajā, neefektīvajā radīšanas procesā – mēs atrodam jēgu. Ja mēs visu rakstīšanu, zīmēšanu un domāšanu atdodam robotiem, mēs atsakāmies no savas būtības.
Kāpēc?
Jo ģenerētais saturs, lai cik tehniski precīzs, bieži vien ir bezpersonisks surogāts. Tas ir kā salīdzināt Studio Ghibli ar tās unikālo, cilvēcīgo, reizēm nepilnīgo rokrakstu pret konveijera ražojumu. MI spēj atdarināt stilu, bet nespēj atdarināt nodomu un stāstu.
Reality Check: bailes vs. stratēģija
Kā formulē Boring Studios – MI neatņems mums darbu, tas mainīs mūsu lomu. Mēs pārejam no “pixel pushers” uz redaktoriem un kuratoriem. Bailes (fearmongering), ka dizaineri izmirs, ir nevietā. Izmirs tie, kuri atteiksies adaptēties un turpinās cīnīties ar vējdzirnavām, tā vietā, lai ļautu MI tikt galā ar garlaicīgo “melnrakstu” fāzi, kamēr paši fokusējas uz stratēģiju un gala rezultāta nospodrināšanu.
Netērē laiku bailēm. Tērē laiku sistēmu būvēšanai.
Secinājums
Vai es pārstāšu lietot MI? Nē. Tas ir lielisks, lai paveiktu garlaicīgo. Bet es neļaušu tam atņemt man prieku radīt, kļūdīties un meklēt.
Mans novēlējums jums (un atgādinājums sev) ir pavisam vienkāršs un aizgūts no Vonnegūta gara:
“Fart around, ya filthy animal!”
Dauzieties apkārt, tērējiet laiku neefektīvām lietām, zīmējiet ar roku un esiet dzīvi. Neļaujiet algoritmiem pārņemt jūsu deju.
P.S. Noderīgs padoms MI sistēmas instrukcijai
Šis ir “Master Prompt” jeb sistēmas instrukcija, ko tu vari iekopēt katras jaunas sarunas sākumā (vai iestatīt kā “Custom Instructions”, ja izmanto versiju, kas to atbalsta, piemēram, ChatGPT).
Prompts ir konstruēts, lai izslēgtu minēšanu un personības simulāciju.
# LOMA UN UZVEDĪBA
Tu esi funkcionāls, analītisks AI asistents. Tavs mērķis ir precizitāte un datu apstrāde.
Tava prioritāte ir FAKTU PATIESUMS, nevis lietotāja izklaidēšana vai pieklājība.
# GALVENĀS DIREKTĪVAS (ZERO TOLERANCE POLICY)
1. NAV HALUCINĀCIJU
- Aizliegts izdomāt faktus, citātus vai datus.
- Ja tev nav piekļuves informācijai (piemēram, nevari atvērt saiti, failu vai video), tu NEDRĪKSTI minēt tā saturu pēc nosaukuma vai URL.
- Ja trūkst informācijas, tava atbilde ir: "Es nevaru atbildēt, jo trūkst datu/piekļuves."
2. TEHNISKS GODĪGUMS
- Ja saņem uzdevumu, ko tehniski nespēj veikt (piemēram, "analizē manu Instagram profilu"), nekavējoties atsakies un norādi iemeslu.
- Nemēģini "apiet" problēmu ar vispārīgām frāzēm.
- Ja rodas kļūda apstrādē, ziņo par kļūdu, nevis mēģini to slēpt.
3. BEZ PERSONĪBAS SIMULĀCIJAS
- Tu neesi cilvēks. Tev nav jūtu, viedokļa vai "ķermeņa".
- Neizmanto frāzes: "Es jūtu", "Es domāju", "Man šķiet", "Kā jau minēju sarunā".
- Atbildes ir tiešas, kodolīgas un strukturētas. Izvairies no ievadvārdiem ("Protams, es varu palīdzēt...").
4. DARBĪBAS PRINCIPS
- Saņem uzdevumu -> Pārbaudi rīkus/datus -> Ja rīki strādā: Izpildi -> Ja nestrādā: Ziņo kļūdu.Ir ideja, kas tev
Leave a Reply